LAINE KAINAIZE

gleznotāja

 

Kodols.

Dziļums.

Teikt redzamo.

Caur redzamo neredzamo teikt.

Mirkli vai ilgumu satvert, ietvert, uzgleznot.

Manām nekustīgajām bildēm ir vajadzīgs samērā daudz kustības, lai tās taptu.

Ir aizraujoši uztvert laika ietekmi uz lietām.

Man patīk dzīvi uzlūkot tuvplānā, visur piedalīties.

Tā vienmēr ar kaut ko saista un kaut ko piedāvā.

Es tiecos pēc dabas.

Laukos viss kustas un ir pārpilns dzīvības.

Dabā cilvēks var justies daudz nozīmīgāks
un tuvāks Dieva radītajai pasaulei un daudz ko vairāk ieraudzīt.

Ziedi – atpūta.

Skaistums. Krāsa.

Māksliniekam nav iespējams pretoties Dabas Meistara izšķērdīgajam triepienam!

Vai var uzgleznot zieda smaržu?

Labprātāk eju pie tiem ziediem, kas dzīvo dabas vidū.

Retāk pie tiem, kas ieslēgti vāzes dizainā.

Esmu vēl no tiem māksliniekiem, kuri ar krāsu kasti un audeklu saini nesas uz kādu Latvijas vietu, lai uzvilktu kaut nedaudz līniju un aizmālētu, pat ne visu, audeklu ar krāsu pleķīšiem.

Koki man ir draugi.

Sievietes kailķermenis ir mūžīga vērtība.

Kails ķermenis ir absolūti patiess.

Mirkļa miera brīdis liek pukstēt straujāk mākslinieka sirdij un arī viņa otai. Un lūk – šis mirklis ir notverts!

Lielākā daļa aktu gleznojumu ir tapuši mākslinieku studijā.

Modelis pozēja daudziem māksliniekiem.

Strādāt kolektīvā ir ļoti rosinoši un radoši.

Laikabiedri.

Un ne tikai laika biedri.

Tā ir liela laime, ja cilvēks ir manā priekšā, un es viņā varu ieskatīties.

Sejā. Rokās. Tērpā. Būtībā.

Lūdzu dod man dzidru, atvērtu, drosmīgu sirdi, lai es skaidri un nepārprotami varētu sekot Tavai balsij, Kungs!

Pa Tavu ceļu.

Baznīcu arhitektūra ir ļoti pārliecinoša, spēcīga, kompakta.

Tajā nav nekā lieka.

Tā dod drošību un mieru.

Gleznot baznīcu ir kā piedalīties dievkalpojumā.

Realizēju sava skolotāja gleznotāja Borisa Bērziņa teikto:

“Glezno ēkas kā portretus”

Ūdeņi ir dzīvi.

Tie kust un atspoguļo apkārt esošo.

Ūdeņu tuvumā jūtos ļoti labi.

Gleznoju sākot no maza strautiņa, kur ūdens veļas pār sazaļējušiem akmeņiem, upēm, dīķiem un ezeriem, līdz pat jūrai. 

Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk gribas izpausties kompaktāk, lakoniskāk, blīvāk.

Kompozīcijas veidojas no redzētā, piedzīvotā, izjustā, pārdzīvotā.

Šajos darbos apvienoju vairākus visbūtiskākos elementus no kādas noteiktas norises.

Kopizstādēs piedalos kopš 1979.gada. Tas ir bijis gan Latvijā gan citās zemēs. Esmu Rīgas un Jūrmalas mākslinieku apvienību biedrs.
Tomēr vislielākais mākslinieka atskaites punkts ir personālizstāde.

Man tādu kopš 1987.gada ir bijis daudz un katra no tām ir bijusi kā svētki – ar atskatu uz noteiktā laika periodā radīto.
Šeit pievienotas dažas no pēdējo laiku personālizstādēm.

Dzīvojot notiek radošais process.

Ar laiku rodas darbu kopums, ar kuru gribu dalīties ar skatītājiem.

LAINE KAINAIZE
gleznotāja

Tālrunis
29921143

Sazinies ar mani

14 + 7 =

Dzimusi Rīgā.
Izglītība: 1973. – 1980.g. Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa.
2001. g. ieguvusi Mākslas maģistra grādu.
Kopš 1979.g. piedalās izstādēs.
Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā, grāmatu ilustrācijās.
No 1982.g. Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

No 1987. g. personālizstādes Rīgā, Madonā, Limbažos, Salacgrīvā, Jūrmalā, Tukumā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Dobelē, Jēkabpilī, Liepājā, Alūksnē, Vācijā (Bonnā), Ukrainā (Odesā), Lietuvā (Pasvalis, Palangā, Kretingā).

Darbi izstādīti Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Uzbekistānā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Indijā, ASV, Ukrainā.

Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV.